MEDICĪNAS TŪRISMS LATVIJĀ: REHABILITĀCIJAS CENTRI UN TO ATTĪSTĪBAS IESPĒJAS. MEDICAL TOURISM IN LATVIA: REHABILITATION CENTERS, THEIR ROLE AND DEVELOPMENT POSSIBILITIES Armands Muiţnieks Rīgas Stradiľa universitāte, Latvija Madara Lūka Biznesa augstskola Turība, Latvija The authors analyse the possible development of rehabilitation centres in medical tourism. The paper investigates the financial situation of rehabilitation centres in Latvia and scrutinizes the correlation between the net turnover and economical situation in Latvia. It also includes a comparison of services and prices in Latvian and European rehabilitation centres. In the process of the research, a visitors‟ survey was carried out in order to investigate their satisfaction regarding services in the rehabilitation centre "Jaunkemeri”. The results of the survey are summarized in the last chapter and presented as guidelines (proposals) for the development of Latvian rehabilitation centres in the context of medical tourism. The main research results are as follows: Latvian rehabilitation centres offer a wide variety of services; the prices of the services are competitive in Europe. The clients are satisfied with the quality of services and believe that the quality matches the price. However, Latvian rehabilitation centres depend on the economical situation of the country and its financial support; there is a lack of unified standards in Latvia because the Soviet infrastructure is still dominating, and the leisure time activities are limited. The aim of the guidelines is to offer a solution to the problem – is it possible to develop rehabilitation centres in order to foster the medical tourism? Atslēgas apmierinātība. vārdi: medicīnas tūrisms, rehabilitācijas centrs, klientu IEVADS Pēdējo gadu valsts ekonomiskā situācija ir atstājusi negatīvu iespaidu uz medicīnas nozari, turpretim tūristu interese par ārstniecības iespējām Latvijā ir pieaugusi. No valsts budţeta aizvien mazāk līdzekļu tiek atvēlēts medicīnas nozarei, īpaši rehabilitācijai. Slimnīcas un rehabilitācijas centri cīnās par izdzīvošanu vai reorganizācijas rezultātā ir pārstājuši darboties. 2009. gada otrajā pusē tika samazināts valsts finansējums veselības aprūpei par 75,52 milj. latu (Slišāne, 2010), līdz ar to, tiek samazināts arī valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāsts un apjoms. Tajā pašā laikā Tūrisma attīstības valsts aģentūras veiktais pētījums (TAVA, 2010) liecina, ka aizvien vairāk ārvalstu tūristu sāk interesēties par medicīnas tūrisma iespējām Latvijā. Šis konkrētais TAVA pētījums ietver piecus daţādus vērtēšanas aspektus: ekoloģijas aspekti, sociālie aspekti, tirgus pieprasījuma un piedāvājuma potenciāls, resursu novērtējums. Medicīnas tūrisms ieguva visaugstāko novērtējumu (87,6 punkti no 100), tam sekoja darījuma tūrisms ar 73,5 punktiem, kultūras, izglītības un ekotūrisms (attiecīgi ar 47, 44 un 43 punktiem), un, visbeidzot, aktīvais tūrisms ar 27,6 punktiem. Tātad patreizējā situācija Latvijā ir šāda: pieaug interese par medicīnas tūrisma iespējām Latvijā, bet rehabilitācijas centri cīnās par izdzīvošanu, jo tiek samazināts valsts finansējums. Šai konkrētai problēmai autori piedāvā risinājumu – attīstīt veselības tūrisma medicīnisko sektoru, īpaši fizikālās medicīnas un rehabilitācijas pakalpojumus, kuri balstīti uz vietējo dabas dziedniecisko resursu izmantošanu un tradīcijām. 143 Pētījuma mērķis: Latvijas rehabilitācijas centru izmantošanas un attīstības iespēju izpēte medicīnas tūrismā. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, autori lielāku vērību pievērsa tieši klientu apmierinātībai ar rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti Latvijā. Pētījuma pamatjautājumi: vai Latvijas rehabilitācijas centri ir konkurētspējīgi ar Eiropas centriem; vai klienti ir apmierināti ar rehabilitācijas centru pakalpojumu kvalitāti Latvijā; vai ir iespējama rehabilitācijas centru attīstība medicīnas tūrisma kontekstā un kā to panākt. 1. MEDICĪNAS TŪRISMS UN REHABILITĀCIJA Pamatojoties uz veikto literatūras un avotu analīzi (Ārstniecības un Tūrisma likumi, Letonika, Witt, 1989; Medical Tourism Association, Latvijas tūrisma attīstības koncepcija, Goodrich et al, 1987; Gūtenbrunners et al, 2008; Jagyasi et al, 2008; Smith et al, 2009; Rozenvalde, 2009), autori noteica medicīnas tūrisma būtību. Ceļošanu, kurā persona ceļo ārpus savas ierastās vides vai šķērso robeţu, lai saľemtu medicīniskus pakalpojumus, var definēt kā ceļošanu medicīnas nolūkos, un personu – kā medicīnas ceļotāju. Šāda veida ceļotājus, medicīnas pakalpojumus un tiešu vai netiešu citu tūrisma resursu izmantošanu var definēt kā medicīnas tūrismu. Rehabilitācija tiek uzskatīta kā viena no medicīnas tūrisma izpausmēm, kā viens no medicīnas tūristu mērķiem. Rehabilitāciju var attiecināt uz procesu, kas ļauj cilvēkiem ar kustību traucējumiem un smagām vai ilgtermiľa slimībām sasniegt un saglabāt optimālu fizisko, intelektuālo, psiholoģisko un sociālo funkcionālo līmeni. Rehabilitācijas centrs faktiski ir ārstniecības iestāde, kas piedāvā tradicionālas un komplementāras terapijas un ārstēšanu, kā arī SPA pakalpojumus. (Smith at al, 2009) Pamatojoties uz Jūrmalas pilsētas domes veiktu pētījumu (Jūrmalas pilsētas kūrorta koncepcija 2009. – 2018. gadam), tiek secināts, ka gan SPA kūrortos, gan rehabilitācijas centros ir specifiski pakalpojumi un tehniskais nodrošinājums veselības uzlabošanas nolūkos. SPA kūrortos tiek domāts par viesa labjūtu, apmierinātību, atpūtu, faktiski tiek pārdots tūrisma produkts. Savukārt rehabilitācijas centros par to domā mazāk, pirmajā plānā izvirzot medicīnisko pakalpojumu sniegšanu, kas ir specifiskāka un plašāka par SPA pakalpojumiem. Pamatojoties uz avotiem (Douglas, 2001; Rēvalds, 2010), var izdalīt vairākas medicīnas tūrisma pamata tendences: fiziskās veselības un funkcionalitātes uzlabošana; svara samazināšana un gremošanas uzlabošana; fiziskā un garīgā relaksācija, stresa vadība; plastiskā ķirurģija vai ķermeľa korekcijas veikšana; oftalmoloģija un stomatoloģija; rehabilitācijas iestāţu un sanatoriju apmeklējums (terapijas); eksport-orientētu medicīnas pakalpojumu saľemšana, kuru saľemšanai attīstītās valstīs ir jāgaida rindā. Balstoties uz Tūrisma attīstības valsts aģentūras veiktajiem pētījumiem (Rēvalds, 2010; Muiţnieks, 2010), tiek izdalīti šādi medicīnas tūrisma attīstību veicinošie faktori Latvijā: relatīvi augsts pakalpojumu kvalitātes līmenis; Austrumeiropas cenu līmenis, kas ir zemāks vidēji 2 – 10 reizes; augsta personāla kvalifikācija; ģeogrāfiskā stāvokļa un politiskā statusa īpatnības; dabas un resursu specifika; iespēja atpūsties sabiedrībā, kur nevienu nepazīst; Latvija atrodas tālu no teroristu apdraudētām metropolēm; veselīgs, mērens klimats. Pastāv šādi kavējošie faktori: vienotas likumu bāzes trūkums Eiropas Savienībā, kas regulē veselības aprūpes sistēmu, tajā skaitā apmaksas kārtību un ārsta pienākumus, saľemot medicīnas pakalpojumus ārvalstīs; Latvijas ārstu pārlieku piesardzīgā attieksme, pat nevēlēšanās iesaistīties; Latvijā ir nelielas mārketinga aktivitātes, lai piesaistītu jaunus pacientus; normatīvo aktu trūkums. Pamatojoties uz Jūrmalas domes pētījumu (Jūrmalas pilsētas kūrorta koncepcija 2009. – 2018. gadam), rehabilitācijas centriem noslogojums visu gadu svārstās no 40 līdz 70%. Paliek vēl rezerve, arī vasaras mēnešos, tātad kapacitātes ziľā rehabilitācijas centri ir gatavi uzľemt ārvalstu viesus, ja attīstīsies medicīnas tūrisms tieši rehabilitācijas jomā. 2. PĒTĪJUMA NORISE Atbilstoši pētījuma mērķim tika izvēlētas šādas pētījuma metodes: monogrāfiskā jeb aprakstošā metode – veicot sīku un detalizētu literatūras izpēti; matemātiskās statistikas metodes – analizējot finansiālos un statistikas datus; novērojumu metode – padziļināti analizējot iegūtos kvantitatīvos datus; induktīvā metode – veicot iegūtās informācijas analīzi un vispārināšanu. Pētījums tika veikts piecos posmos: 144 Pētījuma pirmajā posmā aplūkota medicīnas tūrisma būtība, tendences un medicīnas tūrisma veicinošie un kavējošie faktori Latvijā. Pētījuma otrajā posmātika veikts rehabilitācijas centru finansiālās situācijas apskats un pētīta to atkarība no valsts ekonomiskās situācijas. Bilance par 2009. gadu publiski pieejama (līdz 2010. gada 20. maijam) bija 5 rehabilitācijas centriem: "Krimulda‖, "Jantarnij Bereg‖, "Jaunķemeri‖, "Līgatne‖, "Tērvete‖. Šos datus autori izvēlējās analīzei. Tika izpētīti finansiālie dati un noteikta peļľa, zaudējumi un neto apgrozījums, kā arī noteikti nozares kopējie ieľēmumi gan no valsts budţeta, gan no maksas pakalpojumiem. Lai noteiktu, tieši cik liela ir rehabilitācijas centru neto apgrozījuma atkarība no IKP svārstībām, autori salīdzināja neto apgrozījuma augšanas tempu ar IKP augšanas tempu (ķēdes augšanas temps) un noteica lineāro sakarību. Pētījuma trešajā posmā tika veikts medicīnas pakalpojumu vidējo cenu salīdzinājums ar Eiropas cenām. Vidējās medicīnas pakalpojumu cenas tika noteiktas šādi – laika posmā no 2010. gada marta līdz aprīlim tika izpētīti visi Latvijas rehabilitācijas centru maksas pakalpojumi un to cenas un salīdzināti ar pakalpojumiem un cenām ārvalstīs. Par Eiropas piemēru autori izvēlējās vienīgos deviľus rehabilitācijas centrus Eiropā, kas (līdz aprīļa beigām) bija saľēmuši EUROPESPA MED kvalitātes sertifikātus, kurus izsniedz Eiropas Kūrortu asociācija (ESPA). Pētījuma ceturtajā posmā autori sadarbībā ar kūrortcentra (turpmāk tekstā KRC) "Jaunķemeri‖ mārketinga speciālisti pētīja klientu jeb pacientu apmierinātību ar rehabilitācijas centru pakalpojumiem. Pētījums tika veikts KRC "Jaunķemeri‖, jo tas piedāvā plašu medicīnisko pakalpojumu klāstu, darbojas ar peļľu, atrodas Jūrmalā (vienīgajā Latvijas pilsēta, kas iestājusies Eiropas kūrortu asociācijā), "Jaunķemeri‖ aizľem lielāko rehabilitācijas maksas pakalpojumu tirgus daļu Jūrmalā – 34% (Jūrmalas pilsētas kūrorta koncepcija 2009. – 2018.) kā arī lielās koncentrācijas dēļ (Jūrmalā atrodas 4 no 9 rehabilitācijas centriem). Pētījumā tika izmantoti KRC "Jaunķemeri‖ 2009. - 2010. gadā veikto aptauju dati. Iegūtie dati ļāva noteikt klientu apmierinātību ar KRC darbību. Pētījuma piektajā posmā tika veikta SVID analīze rehabilitācijas centru attīstības iespējām medicīnas tūrismā, pamatojoties uz veikto pētījumu. Balstoties uz secinājumiem un veikto SVID analīzi, autori izdalīja 6 vadlīnijas rehabilitācijas centru attīstībai medicīnas tūrismā. 3. REZULTĀTI Pētīto rehabilitācijas centru finansiālie dati parāda, ka 3 no 5 rehabilitācijas centriem 2009. gadu noslēdza ar zaudējumiem. Izpētot neto apgrozījuma izmaiľas pēdējos piecos gados, autori secina, ka neto apgrozījums ir vienmērīgi kāpis līdz 2008. gadam, bet 2009. gadā vērojams straujš neto apgrozījuma kritums, ko daļēji var izskaidrot ar valsts finansējuma samazināšanu. Tomēr, pētot nozares kopējos ieľēmumus, tika secināts, ka lielākus ieľēmumus rehabilitācijā centri ieľem no maksas pakalpojumiem, nevis no valsts finansējuma. Analizējot korelāciju starp IKP un rehabilitācijas centru neto apgrozījumu, tika iegūts korelācijas koeficients R=0,7 (sk. 1. att.), kas liecina par 70% rehabilitācijas centru atkarību no IKP svārstībām. IKP pieaugot par 10%, vidēji par 10% pieaug neto apgrozījums. Tas izskaidro rehabilitācijas centru zaudējumus 2009. gada beigās, jo 2009. gadā vērojams arī IKP kritums. 145 1. att. Rehabilitācijas centru neto apgrozījuma un IKP augšanas tempu salīdzinājums Salīdzinot Latvijas rehabilitācijas centru vidējās cenas medicīnas pakalpojumiem ar EUROPESPA vidējām cenām, autori secina, ka Latvijas cenas ir par 41,68% zemākas par EUROPESPA (sk. 2. att.). Šeit svarīgi ir atzīmēt, ka cenas tika salīdzinātas ar sertificētiem rehabilitācijas centriem, kuriem šī sertifikācija ļauj pacelt cenas, jo sarūk konkurence attiecībā pret nesertificētiem centriem. Šie deviľi Eiropas rehabilitācijas centri atrodas Vācijā, Čehijā un Īslandē. No šīm trim valstīm par konkurentu Latvijai var uzskatīt Čehiju, jo gan piedāvājuma klāsts, gan medicīnas pakalpojumu cenas faktiski neatšķiras, kā arī blakus Čehijai atrodas galvenais medicīnas tūrisma tirgus –Vācija. 2. att. Vidējo piedāvājumu cenu salīdzinājums Latvijā un EUROPESPA Latvijas un arī EUROPESPA rehabilitācijas centri piedāvā jau nokomplektētas paketes jeb piedāvājumus, kuros iekļauti ārstniecības kursi, SPA pakalpojumi, izmitināšana un ēdināšana. Autori salīdzināja un izvērtēja SPA un ārstniecības pakalpojumu attiecību piedāvājumos. No iegūtajiem rezultātiem autori secina, ka Latvijas piedāvātajās paketēs aptuvenā attiecība SPA:MED ir 2:3 (no pieciem pakalpojumiem, kas iekļauti kopējā paketē, 2 būs SPA pakalpojumi, bet 3 būs medicīniskie), savukārt EUROPESPA attiecība ir 3:2. Salīdzinot vidējo cenu paketēm dienā, autori secina, ka vidējā cena dienā Latvijā ir Ls 41,36, savukārt EUROPESPA – Ls 122,13, kas ir 3 reizes augstāka. Līdz ar to izriet secinājums, ka Latvijā pa zemāku cenu iespējams iegūt medicīniski koncentrētāku piedāvājumu. Klientu apmierinātības pētījumā piedalījās 133 respondenti. Kaut arī gada griezumā aptuveni 30% ir ārvalstu klienti (Vācija, Izraēla, Ukraina, Krievija), tikai 17% no tiem piedalījās aptaujā. No iegūtajiem demogrāfiskajiem rezultātiem autori secina, ka "Jaunķemeru‖ galvenā klientūra ir sievietes no Rīgas vecumā no 50 līdz 60 gadiem, kas vidēji centrā pavada 8 dienas. 146 3. att. Apmeklējumu skaita un informācijas iegūšanas salīdzinājums Aptaujājot respondentus, autori noskaidroja apmeklējumu skaitu un informācijas iegūšanas avotus par KRC. Rezultāti parāda, ka 46% ir bijuši apmierināti ar centra sniegumu (sk. 3. att.), jo apmeklē to atkārtoti, nevis meklē citu rehabilitācijas centru. Kā viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pacients atgrieţas atkārtoti, tiek minētas izdevīgās akciju cenas, pakalpojumu komplekti (paketes) un atlaides, pacienta nevēlēšanās mainīt ārstus, pakalpojumus un pašu rehabilitācijas centru, kā arī pacientu personiskie motīvi. Salīdzinot informācijas iegūšanas avotus ar "Jaunķemeru‖ apmeklējumu skaitu (sk. 2. att.), var secināt, ka pirmo reizi respondenti par "Jaunķemeriem‖ uzzinājuši no reklāmas un draugiem, arī ārstiem. Savukārt, ja klients apmeklē centru jau atkārtoti, galvenokārt viľš paļaujas uz paša iegūto pieredzi. Tāpēc ir ļoti svarīgi apmierināt visas klienta vēlmes un radīt pēc iespējas patīkamāku vidi, lai viľš atgrieztos. Aptaujātie ārvalstu viesi Jaunķemerus apmeklējuši pirmo reizi un informāciju par centru ieguvuši no reklāmas un draugiem. Apkopojot respondentu atbildes uz jautājumu – vai informācija par centrā sniegtajiem pakalpojumiem ir ērti pieejama un pietiekamā daudzumā - , 68% atbildēja apstiprinoši, 8% noraidoši, bet 24% uzskatīja, ka informācija ir daļēji ērti pieejama. 72% no aptaujātajiem uzskata, ka "Jaunķemeros‖ ir plašs medicīnisko pakalpojumu klāsts, to uzrādot par galveno iemeslu, kas ietekmējis viľu izvēli par labu "Jaunķemeriem‖ (sk.4.att.). 4. att. Galvenie "Jaunķemeru‖ apmeklēšanas iemesli Rezultāti parāda, ka klientiem svarīgāk par pakalpojumu kvalitāti ir veids, kā pakalpojums tiek pasniegts, respektīvi, darbinieku attieksme un mierīga atmosfēra. Ārvalstu viesi kā galveno argumentu "Jaunķemeru‖ izvēlei min mierīgu atmosfēru un jūras tuvumu, svarīgs viesiem šķitis arī plašais medicīnas pakalpojumu klāsts un to augstā kvalitāte. 147 5. att. "Jaunķemeru‖ vidējais vērtējums un standartnovirze Kaut arī pakalpojumu kvalitāte ir bijis salīdzinoši mazsvarīgs faktors rehabilitācijas centra izvēlē (izľemot ārvalstu viesus), tieši tā tiek minēta kā galvenais iemesls, kāpēc 73% aptaujāto uzskata, ka saľemto pakalpojumu kvalitāte atbilst cenai. Kopējā apmierinātība ar pakalpojumu ir augsta. 91% respondentu uzskata, ka viľu veselības stāvoklis rehabilitācijas kursa laikā ir vai nu pilnīgi vai daļēji uzlabojies. Respondentus lūdza dot vispārēju vērtējumu rehabilitācijas centra medicīnisko pakalpojumu klāstam, kvalitātei, personāla attieksmei, ēdināšanas kvalitātei, izklaides un atpūtas iespējām un interjeram, izmantojot Likerta skalu (1 – ļoti slikti, 2 – slikti, 3 – vidēji, 4 – labi, 5 – ļoti labi). Rezultāti aplūkojami 5. att. Kā redzams pēc iegūtajiem rezultātiem, pacienti rehabilitācijas centru vērtējuši samērā augstu, īpaši medicīnas pakalpojumu klāstu (4,35) un personāla attieksmi (4,35). Ārvalstu viesi visaugstāk (4,63) novērtējuši gan medicīnisko pakalpojumu klāstu, gan kvalitāti, gan personāla attieksmi. Viszemāk tika vērtēts interjers (4). Izpētot standartnovirzi, autori secina, ka faktiski atbilţu izkliede novērojama tikai diviem faktoriem – interjeram un izklaides un atpūtas iespējām. (stand. nov. 0,5 – 1,00) Šie ir divi arī viszemāk novērtētie faktori. Savukārt pārējie faktori (pakalpojumu klāsts, kvalitāte, personāla attieksme un ēdināšana) novērtēti augstu, kā arī izkliede ir neliela. (vid. vērt. ± 4,5) Tas nozīmē, ka pacienti ir snieguši līdzvērtīgas atzīmes, tās pārsvarā ir bijušas maksimālās. No tā autori secina, ka "Jaunķemeri‖ veiksmīgi ir noteikuši mērķa grupu un pakalpojumus sniedz atbilstoši mērķa grupas prasībām. No iegūtajiem rezultātiem autori secina, ka centram ir jāuzlabo interjers, īpaši numuros (45% aptaujāto sūdzējās tieši par numuru interjeru), kā arī jāpārdomā brīvā laika izklaides programma, kas būtu saistošāka centra mērķa grupai. Izpētot sīkāk pakalpojumu un medicīnas pakalpojumu vērtējumus, autori secina, ka vidējais vērtējums svārstās starp 3,5 un 4,5 (sk. 6. att.) Nelielā standartnovirze (0,5 – 1) pakalpojumiem norāda uz augstu klientu apmierinātību ar pakalpojumiem. 6. att. "Jaunķemeru‖ pakalpojumu vidējais vērtējums un standartnovirze 148 Ārvalstu klientu augstākie vērtējumi doti reģistratūrai, vannu un dūľu nodaļām, kā arī fizioterapijai (4,67 – 4,88). Interesanti, ka maksimālais vērtējums dots Ergoterapijai. To apmeklējuši trīs ārvalstu viesi, visi devuši maksimālo novērtējumu – 5 balles. No ārvalstu viesiem tikai viens ir apmeklējis Fito bāru, dodot tam vērtējumu – 4 balles, kas ir viszemākais vērtējums no vērtētajiem kritērijiem. Kā vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc klienti (gan ārvalstu, gan vietējie) bāru neapmeklē, min augstās cenas un nelielu piedāvājumu. Savukārt augstu novērtējumu ieguva ēdnīca (4,5), neskatoties uz padomju stila iekārtojumu. Klienti izteica apmierinātību par ēdiena garšu un kvalitāti, kā arī tā daudzveidību. Vadlīniju izstrādei autoriem nepieciešams novērtēt rehabilitācijas centru attīstības iespēju potenciālu. Balstoties uz veikto pētījumu, autori veica analīzi, nosakot stiprās un vājās puses, kā arī iespējas un draudus rehabilitācijas centru attīstības iespējām medicīnas tūrismā. Kā galvenās stiprās puses autori izdalīja, pirmkārt, pieejamos dabas dziednieciskos resursus (piem., kūdras dūľas, klimats, minerālūdens), kuri ir daļēji atjaunojami un pietiekami ilglaicīgai lietošanai. Pateicoties šiem bagātīgajiem resursiem, iespējama esošā terapiju daudzveidība un plašais pakalpojumu klāsts. Rehabilitācijas centru pakalpojumu cenas Latvijā ir konkurētspējīgas ar Eiropu, ko pierāda veiktais cenu salīdzinājums ar sertificētajiem rehabilitācijas centriem Eiropā. Informācija par pakalpojumiem ir ērti pieejama internetā, mājas lapas vairākās valodās, kur uzskaitītas terapijas un to cenas, klienti ir apmierināti ar pakalpojumu kvalitāti un uzskata, ka tā atbilst cenai. Savukārt kā vājās puses autori izdala: atkarība no valsts ekonomiskā stāvokļa un piešķirtā finansējuma medicīnas nozarē; Latvijā nav izstrādāti vienoti standarti rehabilitācijas centriem; atpazīstamības trūkums Eiropā; Ierobeţotas brīvā laika izklaides iespējas, īpaši ziemas sezonā; dominē padomju laika infrastruktūra un interjers. Vēl būtisks faktors ir medicīnas tūrisma attīstības plānošanas dokumentu un koordinējošas organizācijas neesamība. Analizējot potenciālās iespējas rehabilitācijas centru attīstībai medicīnas tūrismā, autori pamatā uzsver iespēju robeţās papildināt vietējo resursu lietošanu ar ārvalstu labākajiem ārstniecības produktiem, tādējādi nodrošinot labāku rehabilitācijas centru atpazīstamību. Aktīvas mārketinga aktivitātes var piesaistīt jaunus klientus, jo 30% no pacientiem, kas apmeklē centru pirmo reizi, informāciju iegūst no reklāmas un interneta. Vienotu standartu izstrāde un/vai rehabilitācijas centru sertificēšana veicinās ārvalstu tūristu skaita pieaugumu. Investoru un sadarbības partneru piesaiste palīdzēs ar finansējumu. Un tomēr negatīvas pieredzes gadījumā var samazināties pieprasījums konkrētam rehabilitācijas centram, jo 50% klientu informāciju par centru iegūst no draugu ieteikumiem vai paša pieredzes. Līdz ar ekonomisko lejupslīdi Latvijā un pasaulē, var samazināties to klientu skaits, kuri uz rehabilitācijas centriem brauc rehabilitēties vai relaksēties, nevis intensīvi ārstēties (nepieciešamība). Un pastāv tādi draudi, kā dabas resursu un apkārtējās, piem., kūrortu teritorijas, noplicināšana nepārdomātas apbūves vai izmantošanas rezultātā. 4. VADLĪNIJAS REHABILITĀCIJAS CENTRU ATTĪSTĪBAI MEDICĪNAS TŪRISMĀ Pamatojoties uz veikto pētījumu, izstrādāto SVID analīzi un veiktajiem secinājumiem, autori izdala šādas vadlīnijas, kas reizē ir arī priekšlikumi rehabilitācijas centru attīstībai medicīnas tūrismā. 1. Resursu izvērtēšana. Katram rehabilitācijas centram atsevišķi izvērtēt reālās attīstības iespējas un specializāciju. Veikt klientu apmierinātības aptauju, izvērtēt patreizējo ēku un infrastruktūras stāvokli, esošo aparatūru, materiālu u.c. Izvērtēt medicīnas un apkalpojošā personāla spējas komunicēt svešvalodās. Izvērtēt iespējas investīcijām infrastruktūras uzlabošanai, ja nepieciešams. Nodrošināt informācijas izvietošanu svešvalodās. Ja nepieciešams, piesaistīt privātos investorus, lai veicinātu rehabilitācijas centra attīstību, kā arī iegūt lielāku neatkarību no valsts finansējuma. 2. Kompleksa pakalpojuma izstrāde ārvalstu tūristiem. Izstrādāt kompleksos pakalpojumus ārvalstu tūristiem, ceļojuma paketē iekļaujot gan medicīnas pakalpojumus, gan SPA pakalpojumus, gan transportu, gan brīvā laika pavadīšanas iespējas, piedāvājot visu par kopīgu cenu. Šāda veida paketē jānorāda kompleksā pakalpojuma ilgums, konkrētie medicīniskie pakalpojumi un to cena, rehabilitācijas centra atrašanās vieta un dzīvošanas apstākļi, ēdināšanas pakalpojumi, transporta veids un izmaksas, kā arī iespējamie izklaides vai brīvā laika pavadīšanas pasākumi. Brīvā laika rekreācijas un atpūtas programmu izveidošana vai esošo programmu pilnveidošana nodrošinās lielāku medicīnas tūristu pieplūdumu, jo ārvalstu viesim svarīgi ir ne tikai medicīnas pakalpojumi, bet arī rekreācijas un atpūtas iespējas jaunā tūristu galamērķī. Kultūras pasākumi, atpūta pie jūras un citas aktivitātes vairos Latvijas konkurētspēju citu valstu vidū medicīnas tūrismā. 3. Mārketinga aktivitāšu veikšana.Veikt mārketinga, tai skaitā e-mārketinga, aktivitātes, lai popularizētu Latviju, Latvijas dabas dziednieciskos resursus, Latvijas rehabilitācijas produktus Latvijā un ārvalstīs. Ievietot informāciju internetā, kur iekļauta informācija par medicīnas tūrisma iespējām. Sadarboties ar specializētām tūrisma aģentūrām, kuras nodarbojas ar rehabilitācijas centru pakalpojumu pārdošanu ārvalstu tūristiem, kā arī izmantot citus medicīnas pakalpojuma aprites kanālus. 149 Mārketinga aktivitātēs īpaši uzsvērt medicīnas pakalpojumu kvalitāti un konkurētspējīgo cenu. Ievietot reklāmu arī vietējos medijos, lai paplašinātu vietējo tirgu un veidotu pozitīvu sabiedrības viedokli. Sadarbības līgumu noslēgšana ar ārvalstu apdrošināšanas kompānijām veicinās ārvalstu medicīnas tūristu skaita pieaugumu, dos papildu finansējumu rehabilitācijas centru modernizācijai, mārketinga aktivitātēm, kā arī nodrošinās lielāku neatkarību no valsts finansējuma. Visas tūrismā un rehabilitācijā iesaistītās puses – rehabilitācijas centru vadītājus, darbiniekus, ārstus, uzľēmējus, pašvaldību un TIC darbiniekus, tūrisma politikas īstenotājus un izstrādātājus, kā arī tūristus - nepieciešams regulāri izglītot un informēt par jautājumiem, kas saistīti ar rehabilitācijas pakalpojumu aspektiem un to integrāciju tūrisma produkta veidošanā un mārketingā. Tas veicinās veiksmīgāku šī tūrisma veida attīstību. 4. Vienotu kvalitātes standartu izstrādāšana un rehabilitācijas centru sertificēšana. Profesionālām asociācijām, iesaistot nevalstiskās organizācijas un uzľēmējus, medicīnas, ekonomikas, izglītības, labklājības, vides, reģionālās attīstības institūciju pārstāvjus, izstrādāt vienotus rehabilitācijas centru kvalitātes standartus Latvijā vai pielāgot tos jau kādiem esošajiem starptautiski atzītiem standartiem, piemēram, ISO, EUROPESPA MED, JCI vai citas. Veikt rehabilitācijas centru sertificēšanu, lai iegūtu ārvalstu ārstniecības personu un viesu uzticību kvalitātei. 5. Starptautiskā sadarbība. Apvienošanās asociācijās vai līdzdalība starptautiskās organizācijās nodrošinās Latvijas rehabilitācijas centru starptautisku atpazīstamību, kā arī ārvalstu medicīnas tūristu lielāku uzticību. 6. Zinātniskā darba attīstīšana. Aktīva zinātniski-pētnieciskā darba veikšana un pētniecisko un klīnisko rezultātu atspoguļošana zinātniskos un populāri zinātniskos avotos, aktīva piedalīšanās starptautiskos pasākumos – kongresos, konferencēs un semināros u.tml. 7. Saudzīga dabas resursu izmantošana. Attīstot infrastruktūru un teritorijas, iekārtojot estētisku apkārtējo vidi vai paplašinot pakalpojumu klāstu, saudzēt dabas (tajā skaitā dziednieciskos) resursus un apkārtējās ainavas, nepiesārľot vidi utt., lai nodrošinātu ilgtspējīgu dziedniecisko un dabas resursu izmantošanu. SECINĀJUMI Finansiālo datu pētījums pierāda, ka rehabilitācijas centri ir atkarīgi no valsts ekonomiskā stāvokļa (korelācijas koeficients 0,7) un piešķirtā finansējuma medicīnas nozarē. IKP pieaugot par 10%, vidēji par 10% pieaug rehabilitācijas neto apgrozījums. 2009. gadā, samazinoties valsts finansējumam, rehabilitācijas centri strādā ar minimālu peļľu vai cieš zaudējumus. Pievēršanās medicīnas tūrismam sniegs papildu ienākumus rehabilitācijas centriem, tie kļūs neatkarīgāki no valsts, jo palielināsies ieľēmumi no maksas pakalpojumiem. Salīdzinot Latvijas rehabilitācijas pakalpojumu vidējo cenu līmeni ar Eiropas piemēru, autori secina, ka Latvijā cenas ir vidēji par 41% zemākas. Tika secināts arī tas, ka Latvijas pakalpojumiem lielāks uzsvars tiek likts uz medicīnu, savukārt Eiropā uz SPA. Tas nozīmē, ka Latvija ir konkurētspējīga gan cenu, gan pakalpojumu ziľā. No iegūtajiem klientu apmierinātības pētījuma rezultātiem autori secina, ka medicīnas pakalpojumu kvalitāte, pēc klientu domām, ir augstā līmenī. Rehabilitācijas centra pacientiem ir svarīga ne tikai pati šī procedūra, bet arī veids, kādā tā tiek pasniegta. Kopējo iespaidu rada tieši serviss, apkārtējā vide, personāls un citas nianses. Klienti pamana niecīgākos trūkumus, jo viľi pavada centrā vidēji 8 dienas. Klienti ir tie, kas pērk šo pakalpojumu. Tāpēc ir svarīgi piepildīt viľu vēlmes, svarīgi, lai klienti iegūst to, ko cerējuši. Rehabilitācijas centros klienti iegūst medicīnisko palīdzību, kā arī atpūšas gan fiziski, gan garīgi. Tāpēc svarīgas ir brīvā laika pavadīšanas iespējas, interjers, vide, tīrība. Svarīgs ir pakalpojums, attieksme, aprūpe un kontakts ar klientu. SVID analīzes rezultāti parāda, ka Latvija ir konkurētspējīga ar Eiropu, jo ir plašs piedāvājuma klāsts un konkurētspējīgas cenas, klienti ir apmierināti ar pakalpojumu kvalitāti. Latvijā pieejami lieli dabas dziedniecisko resursu (piem., kūdras dūľas, sapropelis, minerālūdens, klimats) krājumi, kas ir pietiekami ilglaicīgai lietošanai. Tomēr nepieciešama aktīva vietējo dabas dziedniecisko resursu izpēte un produktu izstrāde un izmantošana gan ārstniecības procesā, gan profilaksē. Latvijā nav izstrādāti vienoti standarti rehabilitācijas centriem, nav veikta sertificēšana. Atpazīstamības trūkums Eiropā un minimālās mārketinga aktivitātes kavē medicīnas tūristu virzību uz Latviju. Balstoties uz vadlīnijām, autori uzskata, ka ir iespējama rehabilitācijas centru attīstība medicīnas tūrismā. Medicīnas tūrisms sniegs finansiālu atbalstu rehabilitācijas centriem, ļaus tiem kļūt neatkarīgākiem no valsts finansējuma un palielinās peļľas procentu. 150 LITERATŪRAS SARAKSTS Ārstniecības likums. Pieľemts Latvijas Republikas Saeimā 12.06.1997.; stājies spēkā 01.10.1997.; ar grozījumiem, kas pieľemti līdz 01.01.2010. [Skatīts 20.05.2010] http://www.likumi.lv/doc.php?id=44108. Douglas, N. (2001). Special Interest Tourism. – Australia: John Wiley & Sons.– pp. 475. Goodrich, J. N., Goodrich, G. E. (1987). Health-care Tourism - An Exploratory Study. Tourism Management, 8: pp. 217 – 222. Gūtenbrunners, Kr., Glēzeners, Ţ. Ţ. (2008). Rehabilitācija, fizikālā medicīna un dabas dziedniecība. Rīga: Nacionālais apgāds, 100.-116. lpp. Jagyasi, P. Defining medical Tourism – Another Approach. Medical Tourism Magazine. [Skatīts 15.06.2008] http://www.medicaltourismmag.com/issue-detail.php?item=136&issue=6. Jūrmalas pilsētas kūrorta koncepcija 2009. – 2018. gadam. Pieľemta Jūrmalā, 2009. gada novembrī, apstiprināta Jūrmalas pilsētas dome sēdē 2009. gada 17. decembrī. [Skatīts 30.04.2010] http://www.jurmala.lv/page/341. Latvijas tūrisma attīstības koncepcija.ija. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, akceptēta Ministru kabinetā 02.12.1997. [Skatīts 30.04.2010] http://www.em.gov.lv/em. Letonika. Skaidrojošā terminu un svešvalodu vārdnīca. [Skatīts 20.05.2010] http://www.letonika.lv/. Medical Tourism Association. [Skatīts 4.02.2010] http://www.medicaltourismassociation.com/. Muiţnieks, A. A. Veselības tūrisma tendences Latvijā un Eiropā. [Skatīts 5.02.2010] http://tava.gov.lv/akt/index.php?akt_id=118. Rēvalds, M. Veselības tūrisma iespējas Latvijā skaistumkopšanas un veselības aprūpes institūciju skatījumā. [Skatīts 5.02.2010] http://tava.gov.lv/akt/index.php?akt_id=119. Rozenvalde, I. (2009). Tūrisms un veselība. Tūrismsisms, 4 (Nr. 11): 32.-33. lpp. Slišāne, L. (2009). Izmaiľas medicīniskās rehabilitācijas saľemšanas nosacījumosumos// Leta http://www.nozare.lv/nozares/health/item/2009071517320802BA72AF5F88EEF781/. Smith, M., Puczko, L. (2009). Health and Wellness Tourismrism. – Oxford: Butterworth-Heinemann, – P. 400. Tūrisma likums. Latvijas Republikas likums. Pieľemts Latvijas Republikas Saeimā 07.10.1998.; stājies spēkā 01.01.1999.; ar grozījumiem, kas pieľemti līdz 13.01.2010. [Skatīts 20.05.2010.] http://www.likumi.lv/doc.php?id=50026. Tūrisma veidu un tiem pakārtoto tūrisma produktu grupu izvērtējumsjums (2010). TAVA pētījums. Witt, C., Witt, S. F. (1989). Does health tourism exist in the UK. Tourism Reviewview, Nr. 44: 26.–30. lpp. DB – Emerald: 10.1108/eb058026 5. lpp. 151 Copyright of XII International Scientific Conference: New Values for Tourism & Community Development is the property of School of Business Administration Turiba Ltd. and its content may not be copied or emailed to multiple sites or posted to a listserv without the copyright holder's express written permission. However, users may print, download, or email articles for individual use.